Latviški dūdmaišiai ir būgnai. Populiarūs Latvijoje nuo 16-tojo amžiaus. Nemėgstami tuometinės Latvijos teritorijoje Livonijos ordino pagalba viešpatavusios katalikų bažnyčios. 1953 metais dūdmaišiai netgi buvo uždrausti. 2003 - iaisiais susikūrusi latviška būgnų ir dūdmaišių grupė Auli, grodama savo ir tradicines latviškas melodijas, vėl išpopuliarino latvišką dūdmaišių muziką Latvijoje ir pasaulyje.

O Lietuvoje - skaitykit http://dudmaisis.lt/

Dūdas Latvijā - Vēsture

Dūdas (dūda, somu dūkas, somas stabules, soms) ir bijušas latviešu un igauņu iemīļotākais tautas instruments 16-18 gs. Livonijas teritorijā šis instruments ir ienācis, domājams, 15 gs. dokumentālas liecības par instrumenta lietošanu Livonijas teritorijā ir kopš 16 gs. Tā, 1550g. izdotajā Bāzeles zinātnieka Sebastiāna Minstera darbā "Cosmographey" ir atrodams attēls, kurā velnu un raganu dejām pavadījumu spēlē trīs muzikanti - dūdinieks, lautists un rata liras spēlmanis. Pirmais zināmais instrumentālās muzicēšanas attēls. Lai arī pastāv iespēja, ka šis attēls attēlo nevis konkrētu Livonijas muzicēšanas piemēru, bet eiropā pieņemto populārās mūzikas attēlošanas veidu , ir arī citas ziņas par dūdu spēli, piemēram, Baltazars Rusovs Livonijas hronikā raksta šādu latviešu zemnieku raksturojumu: "Jau sestdienā saradās zemnieki no liela attāluma ar sievām, meitām un kalpiem, un tūlīt ķērās pie dzeršanas. Dūdas bija dzirdamas gandrīz jūdzi tālu; tāda jautrība vilkās cauru nakti līdz rītam. Uz dievkalpošanu zemnieki ieradās iedzērušies un piedzērušies; viņi sarunājās tik stipri, ka mācītājs no viņu trokšņa zaudēja vai samaņu. Un kad viņi, tik pat gudri, kā ienākuši, atkal atstāja baznīcu, tad sākās no jauna dzeršana, dejas, dziesmas un lēkāšana, ka no lielā trokšņa, sievu un meitu dziedāšanas, un no daudzo dūdu skaņām, cilvēks varēja zaudēt samaņu." Sākot no 1753 gada dūdu spēle tika aizliegta, bet vislielāko darbu dūdu spēles tradīciju iznīcināšana paveica hernhūtiešu organizācijas, Vidzemes reģionos, kur hernhūtiešu draudzes bija visaktīvākās, tika savākti un iznīcināti gandrīz visi instrumenti, līdz ar to no šī reģiona ir saglabājie maz senāka slāņa tradicionālās muzišānas pierakstu. 19. gadsimta beigās dūdas Latvijā gandrīz vairs nekur neskanēja, un tikai Alsungā vēl 20 gs pirmajā trešdaļā bija saglabājušies dūdu spēlamņi, no kuriem pazīstamākais ir Pēteris Šeflers, kurš ir tapis ieskaņots 30. gados iznākušā skaņuplatē, kā arī viņa spēle ir nofilmēta filmā "Dzimtene sauc"

Mūsdienu lietojumi

Dūdu spēle Latvijā atjaunojās ar folkloras kustības uzplaukumu 20. gs. 70 un 80 gados. Par pirmajiem dūdu spēlmaņiem tiek uzskatīti Dainis Stalts, Valdis un Māris Muktupāvels, Māris Jansons. Instrumenti tika gatavoti no jauna, izmantojot paraugus, kas bija atrodami vēstures muzeja arhīvos, kā arī tika veiktas rekonstrukcijas pēc dokumentētajiem dūdu attēliem. 20 gs. 90 gados bija mēģinājumi apvienot Latvijas dūdu spēlētājus vienā grupā "Dūdinieki". 2000 gadā tika mūziaks ierakstu izdevniecība "Upe" izdeva Latvijā veikto dūdu ierakstu kolekciju albumā "Dūdas Latvijā" No 2003 gada Latvijā darbojas dūdu un bungu grupa "Auļi", kas ir spēlē gan Latvijas tradicionālos dūdu meldiņus, gan arī veido savas kompozīcijas un ir iemantojusi vērā ņemamu popularitāti Latvijā.

http://lv.wikipedia.org/wiki/D%C5%ABdas